Deratizācija daudzdzīvokļu mājā

Īsumā

Pakalpojums

Deratizācija daudzdzīvokļu mājā

Darbības teritorija

Rīga un Pierīga

Cena

No 40 € — norādītā summa ir gala cena

Pieejamība

24/7, arī brīvdienās un naktī

Atbildes laiks

5 minūšu laikā pēc formas aizpildīšanas

Pieteikšanās

Tikai caur pieteikuma formu

Daudzdzīvokļu mājā atsevišķa dzīvokļa apstrāde reti atrisina problēmu. Ja grauzēji dzīvo pagrabā, tie turpinās pārvietoties pa ventilācijas šahtām uz augšu, kamēr vien pastāv barošanās avots.

Koplietošanas telpas

Apstrādājam pagrabu, siltummezglu, kāpņu telpu un atkritumu tvertņu zonu — vietas, kur grauzēji uzturas un vairojas. Dzīvokļu apstrāde bez tā ir īslaicīga.

Sadarbība ar apsaimniekotāju

Strādājam pēc apsaimniekotāja vai mājas vecākā pieteikuma. Sagatavojam veikto darbu dokumentāciju un kontroles punktu izvietojuma aprakstu.

Iedzīvotāju informēšana

Pirms apstrādes sniedzam īsu informāciju, ko iedzīvotājiem ievērot: kur atradīsies stacijas un kāpēc tās nedrīkst pārvietot.

Kāpēc viena dzīvokļa apstrāde reti dod noturīgu rezultātu

Daudzdzīvokļu mājā grauzēji nedzīvo dzīvoklī — tie dzīvo ēkā. Ligzdošanas vietas parasti ir pagrabā, cauruļu šahtās, siltummezglā vai atkritumu telpā, un dzīvoklis ir tikai barošanās punkts maršruta galā. Ja apstrāde notiek tikai vienā dzīvoklī, notiek divas lietas. Pirmkārt, tiek skarta neliela daļa populācijas, kamēr avots paliek neaiztikts. Otrkārt, atbrīvoto teritoriju dažu nedēļu laikā ieņem dzīvnieki no tās pašas grupas, jo maršruts pa stāvvadu šahtu joprojām ir atvērts. Iedzīvotājs redz to kā apstrādes neveiksmi, lai gan darbs bija izdarīts pareizi nepareizā mērogā. Praktiski tas nozīmē, ka dzīvokļa apstrāde ir jēgpilna kā daļa no ēkas programmas vai kā pagaidu pasākums, kamēr tiek saskaņots pilnais darbs. Atsevišķa dzīvokļa apstrāde Rīgā parasti ir 40–80 € robežās, koplietošanas telpu darbs — no 70 €.

Atkritumu šahta un konteineru laukums kā mājas galvenais barības avots

Ja ēkā ir noturīga problēma, avots gandrīz vienmēr atrodas vienā no diviem punktiem. Pirmais ir atkritumu šahta un tās apakšējā telpa: nepilnīgi aizverams vāks stāvos, šahtas sienās uzkrājušās paliekas, konteiners bez vāka apakšā un grīda, kas netiek mazgāta. Šī telpa dod barību, siltumu un aizsegu vienlaikus, un tā darbojas visu gadu. Otrais ir āra konteineru laukums: pārpildīti konteineri ar atvērtiem vākiem, izbiruši maisi, laukums bez cietā seguma un krūmi tieši blakus. Praktiskie pasākumi ir konkrēti — vāki, kas aizveras līdz galam, konteineri uz cietas, mazgājamas virsmas, laukuma tīrīšana pēc katras izvešanas, krūmu atbrīvota josla vismaz metru ap laukumu un šahtas telpas regulāra mazgāšana. Kamēr šis avots pastāv, jebkura apstrāde ēkā strādā pret pastāvīgu barības plūsmu.

Kā tiek secīgi organizēta visas ēkas programma

Pilna ēkas apstrāde notiek noteiktā secībā, jo katrs solis sagatavo nākamo. Vispirms apsekošana: pagrabs, siltummezgls, sūkņu telpa, kabeļu un cauruļu šahtas, atkritumu telpa, kāpņu telpas, bēniņi un ēkas perimetrs, ar pierakstītiem atradumiem un shēmu. Pēc tam pagrabs — tur parasti ir ligzdošanas kodols, un tur tiek izvietota lielākā daļa punktu, gar sienām un pie cauruļu ievadiem. Trešais solis ir vertikālie ceļi: stāvvadu šahtas, atkritumu šahta un pārsegumu pārejas, kur punkti liekami katrā pieejamā līmenī. Ceturtais — kāpņu telpas un koplietošanas noliktavas. Un tikai piektais ir konkrētie dzīvokļi, kuros konstatētas pazīmes; līdz šim brīdim to skaits parasti jau ir samazinājies. Pēc tam seko kontroles apmeklējumi, kuros vērtē patēriņu pa punktiem un koriģē izvietojumu. Katrā solī tiek fiksēts, kas darīts un kur.

Iedzīvotāju sadarbība: ko ziņot un ko nedarīt

Rezultāts lielā mērā ir atkarīgs no tā, ko dara iedzīvotāji. Ziņot ir vērts konkrēti: kurā telpā vai stāvā pamanīts dzīvnieks vai ekskrementi, kurā diennakts laikā dzirdama skaņa un no kuras puses, kur atrasts jauns caurums sienā vai grīdlīstē, vai pagraba durvis paliek atvērtas. Šī informācija ir vērtīgāka par vispārīgu sūdzību, jo tā ļauj pārcelt punktus uz reālo maršrutu. Nedarīt vajadzētu četras lietas. Nepārvietot un neatvērt izvietotās stacijas — punkta pārcelšana atgriež procesu sākumā. Neizmantot pašrocīgi iegādātus līdzekļus paralēli programmai, jo tas sajauc uzskaiti un rada risku bērniem un mājdzīvniekiem. Neturēt pagraba un bēniņu durvis atvērtas. Un neatstāt atkritumu maisus kāpņu telpā vai pie durvīm pat uz nakti.

Praktiskie soļi, lai apsaimniekotājs rīkotos

Ja problēma ir, bet darbs nesākas, palīdz nevis emocijas, bet dokumentēti fakti. Pirmais solis ir pierakstīt novērojumus ar datumu, laiku un vietu, pievienojot fotoattēlus — ekskrementi, grauzumi, caurums sienā, atvērts konteiners. Otrais — iesniegt apsaimniekotājam rakstisku iesniegumu, nevis mutisku sūdzību, un saglabāt tā kopiju vai reģistrācijas numuru. Trešais — panākt, lai iesniegumu paraksta vairāki kaimiņi no dažādiem stāviem; kolektīvs pieteikums ar pierādījumiem no vairākiem dzīvokļiem tiek apstrādāts citādi nekā viens zvans. Ceturtais — lūgt konkrētu atbildi ar termiņu un plānoto darbu apjomu, tostarp pagraba un atkritumu telpas apstrādi, nevis tikai vienu dzīvokli. Piektais — ja lēmums prasa dzīvokļu īpašnieku balsojumu, sagatavot jautājumu nākamajai kopsapulcei. Ja vajadzīgs objekta apraksts vai izmaksu novērtējums iesniegumam, aizpildiet formu — atbildam 5 minūšu laikā.

Pirmā stāva komerctelpas un to ietekme uz visu ēku

Veikals, kafejnīca, maiznīca vai pārtikas noliktava pirmajā stāvā vai cokolā maina visas ēkas situāciju. Iemesli ir praktiski: pastāvīgs pārtikas apjoms, savi atkritumu konteineri, biežas piegādes ar atvērtām durvīm, atsevišķa ventilācija un bieži arī savs pagraba nodalījums, kas savienots ar mājas kopējo pagrabu. Ja komerctelpa netiek iekļauta programmā, tā darbojas kā pastāvīgs avots pārējiem stāviem — punkti kāpņu telpā un pagrabā tikai pārtver plūsmu, nevis novērš to. Tāpēc pareizā pieeja ir saskaņot darbu abās pusēs: mājas koplietošanas telpas apstrādā apsaimniekotājs, komerctelpas — nomnieks vai īpašnieks, un abas puses vienojas par laiku, lai apstrāde notiktu tuvu viena otrai. Būtiski ir arī pārbaudīt fizisko robežu starp telpām — cauruļu ievadus, ventilācijas savienojumus un pagraba sienas atveres —, jo tieši tur veidojas pārejas ceļš.