Peļu slazdi — veidi un izvietojums

Peles pārvietojas gar sienām un izvairās no atklātām platībām. Slazds telpas vidū paliek neaiztikts pat tad, ja telpā ir daudz peļu.

Slazdu veidi

Klasiskais atsperes slazds ir efektīvs un ātri iedarbīgs. Slēgtie slazdi ir drošāki mājās ar bērniem. Dzīvie slazdi prasa katru dienu pārbaudi un dzīvnieka aizvešanu vismaz vairākus kilometrus. Līmes slazdi ir nehumāni un daudzviet neieteicami — dzīvnieks mirst lēni.

Kur izvietot

Gar sienām, ar iedarbīgo pusi pret sienu, aiz mēbelēm, pie grīdlīstes spraugām un cauruļvadu ejām. Attālums starp slazdiem 2–3 m. Vieta ir svarīgāka par ēsmu.

Kāda ēsma darbojas

Riekstu sviests, šokolāde vai auzu pārslas darbojas labāk nekā siers — peles izvēlas taukainu un saldu barību. Ēsmas daudzums lielāks par zirni ļauj pelei to paņemt, neaktivizējot mehānismu.

Biežākās kļūdas

Pārāk maz slazdu (vienā telpā vajag vismaz 3–4), slazdu aiztikšana ar kailām rokām, novietojums atklātā vietā un atteikšanās no spraugu noslēgšanas.

Kā droši uzstādīt sprūda slazdu un nesasist pirkstus

Lielākā daļa savainojumu ar mehānisko slazdu notiek tieši uzstādīšanas brīdī. Secība ir vienkārša. Vispirms uzlieciet ēsmu uz mēlītes, kamēr slazds vēl nav uzvilkts — tā rokas paliek ārpus sitiena zonas. Tikai pēc tam atvelciet metāla stiepli, pieturiet ar īkšķi un aizāķējiet fiksatoru. Turiet slazdu aiz pamatnes malas, nevis virs mehānisma. Nolieciet to zemē ar abām rokām un pirkstus velciet nost uz sāniem, nevis pāri mēlītei. Ja slazds nostrādā tukšs jūsu rokās, nemēģiniet to noķert gaisā. Strādājiet labi apgaismotā vietā, nevis tumšā nišā aiz skapja. Ja mājās ir bērni vai mājdzīvnieki, izvēlieties slēgtas plastmasas konstrukcijas, kur mehānismam var piekļūt tikai caur peles izmēra atveri.

Cimdi, smarža un mīts par peļu piesardzību

Bieži dzirdēts padoms ir uzstādīt slazdus tikai cimdos, lai pele nesajustu cilvēka smaržu. Attiecībā uz mājas pelēm tas ir stipri pārspīlēts. Atšķirībā no žurkām peles nav neofobiskas — jaunu priekšmetu savā teritorijā tās apseko jau pirmajā vai otrajā naktī. Tieši tāpēc peļu slazdi bieži nostrādā uzreiz, kamēr ar žurkām nākas gaidīt vairākas dienas. Cimdiem tomēr ir cita, praktiskāka jēga: tie pasargā jūs no saskares ar izkārnījumiem, urīnu un ligzdas materiālu, un tas ir galvenais higiēnas risks šajā darbā. Vienreizlietojamos cimdus lietojiet vienmēr, kad pieskaraties nostrādājušam slazdam. Slazdus neglabājiet kopā ar degvielu vai sadzīves ķimikālijām — stipras rūpnieciskas smakas peles patiešām atgrūž, atšķirībā no roku smaržas.

Kā nolasīt nostrādājušu, bet tukšu slazdu

Tukšs, nostrādājis slazds ir informācija, nevis neveiksme. Cēloņi mēdz būt trīs. Pirmais — ēsmas par daudz vai tā uzlikta vaļīgi, tāpēc dzīvnieks paņēmis daļu no malas, stāvot ārpus sitiena zonas; risinājums ir zirņa lieluma porcija, iespiesta mēlītes ieplakā. Otrais — slazds novietots atklāti un pele tuvojas no priekšpuses. Slazdam jāstāv perpendikulāri sienai ar mēlīti pret sienu, lai dzīvnieks nāk pa savu maršrutu un galva nonāk zem stieples. Trešais — mehānisms noregulēts pārāk stingri un nostrādā tikai no pilnas ķermeņa masas. Pārbaudiet, vai slazds nostrādā, viegli pieskaroties mēlītei ar zīmuli. Ja tukšie ķērieni atkārtojas, pārvietojiet slazdu par 30–50 cm gar to pašu sienu, nevis uz citu telpu.

Dzīvie slazdi un godīgā daļa par atlaišanu

Dzīvo slazdu izvēle uzliek pienākumu, ko daudzi nepārdomā. Sagūstīts dzīvnieks nelielā kastē bez ūdens iet bojā no stresa un dehidratācijas dažu desmitu stundu laikā, tāpēc šādus slazdus drīkst lietot tikai tad, ja pārbaudāt tos vismaz reizi divpadsmit stundās — no rīta un vakarā. Braucot prom uz nedēļas nogali, slazdi jāsavāc, nevis jāatstāj darbā. Atlaišanas vieta ir otrs jautājums: mājas pele atgriežas no dažu simtu metru attāluma, tāpēc reāla distance ir vismaz divi trīs kilometri prom no apdzīvotām ēkām. Jāpasaka arī tas, ko bieži noklusē — liela daļa atlaisto māju peļu svešā teritorijā tik un tā iet bojā, jo tās nav pielāgojušās dzīvei ārpus ēkas. Humāns risinājums tas ir tikai daļēji.

Kāpēc līmes slazdi ir slikta izvēle

Līmes paliktņi joprojām ir nopērkami, bet praksē tā ir sliktākā pieejamā metode. Pielipis dzīvnieks nemirst ātri — tas paliek dzīvs stundām, mēģinot izrauties, un bieži savaino sev ekstremitātes. Ir arī tīri praktiski trūkumi. Uz līmes lipst putekļi, būvgruži un ligzdas materiāls, pēc kā virsma vairs nedarbojas: pagrabā vai remonta zonā paliktnis kļūst nederīgs dažās dienās. Pielipt var arī mājdzīvnieka ķepa vai bērna roka, un atbrīvot to ir sarežģīti. Turklāt jums pašam jāizlemj, ko darīt ar dzīvu, pielipušu dzīvnieku. Mehāniskais sprūda slazds ar pareizi noregulētu jutību ir gan ātrāks, gan tīrāks, gan paredzamāks risinājums.

Cik naktis bez ķērieniem nozīmē, ka darbs padarīts

Viens noķerts grauzējs neko nenozīmē — telpās reti dzīvo tikai viens dzīvnieks. Kritērijs ir nepārtrauktu tukšu nakšu sērija ar uzvilktiem un ēsmotiem slazdiem. Praksē par pabeigtu situāciju uzskatām septiņas līdz desmit secīgas naktis bez ķēriena, ja slazdi visu laiku stāvējuši pareizajās vietās un ēsma atjaunota ik pēc divām trim dienām. Skaitīšana sākas no pēdējā ķēriena dienas, nevis no uzstādīšanas dienas. Paralēli sekojiet netiešām pazīmēm: svaigi tumši ekskrementi, jauni grauzumi iepakojumos, čaboņa naktī. Ja pēc septiņām tukšām naktīm parādās kaut viena svaiga pazīme, slazdi stāv nepareizā vietā. Noslēgumā aizdariet visas atveres, kas platākas par sešiem milimetriem, citādi pēc dažām nedēļām viss sākas no gala.

Kad slazdi vairs nav pareizais instruments

Slazdi darbojas vienā konkrētā situācijā: neliela populācija, skaidri pārvietošanās ceļi, pieejamas telpas. Ārpus tās to efektivitāte strauji krīt. Ja trīs četru naktu laikā noķerti seši un vairāk dzīvnieku un ķērieni neapstājas, runa ir par ligzdojošu populāciju, kas vairojas ātrāk, nekā jūs to izķerat. Otrs gadījums — grauzēji sienu dobumos, starpgriestos vai ventilācijas šahtā, kur slazdu vienkārši nav kur nolikt. Trešais — daudzdzīvokļu mājas pagrabs un kāpņu telpa, kur avots ir kopīpašumā un viena dzīvokļa apstrāde neko nerisina. Ceturtais — veikali, kafejnīcas un noliktavas, kur vajadzīga sistemātiska kontroles punktu shēma. Šādos gadījumos aizpildiet formu, aprakstot telpu tipu un cik dzīvnieku jau noķerts. Atbildam 5 minūšu laikā, Rīgā strādājam visu diennakti.

Saistītās tēmas