Žurkas zem terases un mājas

Zem koka terases ir sauss, tumšs un cilvēkam nepieejams. Ja tuvumā ir barošanās avots, žurkas tur ierīko ligzdu un pēc tam meklē ceļu ēkā.

Kā pamanīt

Alas ieejas pie terases malas ar noblietētu, gludu ieeju, izraktā smilts vai augsne pie pamatiem, un troksnis zem dēļiem vakarā.

Kāpēc tā ir riskanta vieta

No terases apakšas līdz mājas pamatiem ir dažas desmit centimetru. Ja pamatos ir sprauga vai cauruļvada ieeja, ceļš ēkā ir īss.

Kā apstrādājam

Āra ēsmas stacijas izvietojam pie alu ieejām un gar terases perimetru, aizslēdzamas un piestiprinātas. Alas neaizberam pirms apstrādes — tas tikai liek žurkām rakt jaunas.

Ilgtermiņa risinājums

Terases perimetra noslēgšana ar metāla sietu, ierakts vismaz 30 cm dziļumā, aptur atkārtotu apmešanos.

Terases konstrukcija un tukšums, kas grauzējiem der vislabāk

Vairums koka un kompozīta terašu ir būvētas uz lāgām, kas balstās uz betona pēdām vai bruģa, un starp grunti un dēļu klāju paliek desmit līdz četrdesmit centimetru augsts tukšums. Tieši šis diapazons žurkām ir ērtākais: pietiekami zems, lai tur neielīstu suns vai cilvēks, un pietiekami augsts, lai brīvi pārvietotos. Klāt nāk pārējie apstākļi — jumts virs galvas, sausa zeme, aizvējš un pilnīga slēptība. Ja terases apakša ir aizsegta ar dekoratīvu koka režģi vai atstātas atklātas malas, dzīvniekiem ir vairākas ieejas un neviens tos netraucē. Ligzda parasti atrodas terases dziļākajā daļā pie mājas sienas, jo tur ir siltākais punkts, bet ejas iet uz āru pie malām. Tāpēc apsekojumu sāk no perimetra, nevis no vidus.

Kā apsekot, neizjaucot klāju

Terasi demontēt vajag daudz retāk, nekā šķiet. Sāciet ar spilgtu lukturi pie malas spraugām un starp dēļiem: gaismu virziet gar zemes plakni, tad ejas, izraktas zemes kaudzītes un izmīdītas takas met ēnu un kļūst redzamas. Otrs rīks ir viedtālrunis, piestiprināts pie plāna latas ar līmlenti, ar ieslēgtu lukturi un video ierakstu — to var ievirzīt zem klāja pa perimetra spraugu un pēc tam ierakstu skatīties palēnināti. Trešais paņēmiens ir endoskopa kamera uz lokanas caurules, kas ietilpst arī divu centimetru spraugā. Meklējiet trīs pazīmes: apaļas sešu līdz astoņu centimetru ieejas alas ar gludām malām, izkārnījumus gar konstrukcijas balstiem un taukainus tumšus apsmērējumus tur, kur dzīvnieki regulāri berzējas gar koku. Vietas atzīmējiet uz klāja ar līmlenti.

Kas piesaista tieši zem terases

Terases apkārtne rada barības avotus, kas citviet pagalmā nerodas. Pirmais ir grils: tauki un ēdiena paliekas, kas krīt starp dēļiem, uzkrājas apakšā un ir spēcīgs, ilgstošs pievilinātājs. Otrais ir mājdzīvnieku barošana ārā — bļoda, kas paliek uz terases pa nakti, faktiski ir vakariņas žurkām. Trešais ir malka: grēda, kas nolikta uz terases vai tai blakus pie sienas, vienlaikus ir slēptuve un pārvietošanās ceļš, jo starp pagalēm ir dabiskas ejas. Ceturtais ir putnu barotava vai augļu koks tuvumā — nokritušie augļi un izbirušās sēklas rudenī noturas nedēļām. Praktiski: grilu tīriet un uzglabājiet ar vāku, mājdzīvniekus barojiet iekštelpās vai bļodu uzreiz novāciet, malku glabājiet vismaz trīsdesmit centimetrus virs zemes uz metāla statīva un vismaz metru attālumā no sienas.

Metāla sieta apmales uzstādīšana

Ilgtermiņa risinājums ir sieta apmale gar visu terases perimetru. Izmanto cinkotu vai nerūsējošā tērauda sietu ar acs izmēru līdz vienam centimetram un stieples biezumu vismaz nulle komats astoņi milimetri; plastmasas dārza siets neder, jo to pārgrauž. Gar terases malu izrok trīsdesmit līdz četrdesmit centimetrus dziļu tranšeju, sieta augšmalu piestiprina pie terases rāmja vai lāgas ar skavām ik pēc desmit centimetriem, lai nekur nepaliktu sprauga, un apakšējo daļu ieliek tranšejā. Apakšā sietu atloka L formā uz āru prom no terases aptuveni divdesmit līdz trīsdesmit centimetru platumā — žurka rok pie šķēršļa vertikāli lejup un pret atloku apstājas. Tranšeju aizber ar granti, nevis ar mīkstu augsni. Svarīgi: sietu liek tikai pēc apstrādes, kad kustība ir apstājusies, citādi dzīvnieki paliek ieslēgti iekšpusē.

Ventilācijas atveres mājas sienā aiz terases

Daudzās privātmājās pamatu vai cokola līmenī ir ventilācijas atveres, kas vēdina pagraba vai grīdas apakšas telpu. Ja terase piebūvēta vēlāk, šīs atveres bieži paliek tieši zem klāja — slēptas, neapskatītas un nereti bez sieta vai ar sarūsējušu, izsistu režģi. Tas nozīmē, ka no terases apakšas ir tiešs ceļš mājas iekšienē, un tieši tā parasti rodas trokšņi zem grīdas ziemā. Aizmūrēt tās nedrīkst, jo bez vēdināšanas konstrukcijā uzkrājas mitrums. Pareizi ir katrai atverei uzstādīt nerūsējošā tērauda sietu ar acs izmēru līdz vienam centimetram, nostiprinot to ar dībeļiem no iekšpuses vai rāmī, nevis pielīmējot. Pārbaudiet arī cauruļu un kabeļu ievadus sienā zem terases — tur spraugas ap tiem ir tikpat bieža ieeja.

Pavasara un rudens apstrādes atšķirība

Sezona maina taktiku. Rudenī, aptuveni no septembra līdz novembrim, dzīvnieki meklē siltumu un pastāvīgu vietu, kustība ir intensīva, un ēsmas patēriņš ir liels — šis ir labākais laiks, lai apturētu kolonijas ieviešanos zem terases pirms ziemas. Pavasarī, no marta līdz maijam, mērķis ir cits: iznīcināt ziemu pārdzīvojušos dzīvniekus pirms vairošanās aktīvās sezonas, kad no dažiem īpatņiem dažu mēnešu laikā izveidojas desmiti. Pavasaris ir arī vienīgais ērtais laiks fiziskajiem darbiem — zeme ir atkususi, tranšeju var izrakt, un sieta apmali var uzstādīt bez traucējumiem. Praktiskais ieteikums privātmājai: apstrāde rudenī, konstruktīvā noslēgšana nākamajā pavasarī, un vasarā viena kontroles pārbaude.

Saistītās tēmas